Jānis Matulis ("Latvijas Avīze" 25.02.04)

Arī Cēsīs florbola svētki.

Latvijas florbola čempionātā palēnām tuvojas pavasaris, kad četras labākās sieviešu un vīriešu komandas play off dalīs medaļu komplektus. Pirms sezonas daudzi jau bija gatavi zeltu atdot Ķekavai, taču varen labi šogad spēlē rubenieši un viņu tuvāko kaimiņu "Lekringa" treneris Artis Malkavs uzskata, ka rubenieši esot spēcīgākie Latvijā, tūdaļ pēc "Lekringa"...
Liktenis bija lēmis otro nedēļas nogali kļūt par Vidzemes florbola aprakstnieku. Kaut arī Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas sporta zālē atmosfēra nebija tik pacilājoša kā Rubenē, taču tie tomēr bija sporta svētki, varbūt ne tik krāšņi kā kaimiņiem, bet tomēr. Bezmaksas sacensību programmiņa labāka nekā Rubenē, taču laikam jau laucinieki jaunajos laikos dzīvo par pusgrasi pārtikušāk, - Rubenē florbols tautai tiek rādīts par brīvu, Cēsīs jāšķiras no puslatnieka. Arī jaunā zāle kaut plašāka nekā sābriem, tomēr, lai tiktu tribīnēs, jālumpačo ar slapjām zolēm pa spēles laukumu...
Un spēlē arī cēsnieki maķenīt citādi. Kaut kas pa vidu starp skriešanu un spēlēšanu, turpretī rubeniešu jaunā viļņa trumpis ir ātra un laba saspēle. Skatītāji ne tik skaļi kā kaimiņiem, toties kāds pāris jaunekļu ar miglainiem skatieniem ilgi meklēja savu vietu šajos svētkos. Spēle? Pietiekami interesanta līdz pat brīdim, kamēr traumu nebija dabūjis viesu līderis Ainārs Juškēvičs. Punkts punktā, tiesa, ne bez vidzemnieku pirmā (?) vārtsarga Gunta Bundzenieka kļūmīgas spēles. Skatījos un brīnījos, kā gan valsts izlases spēlētājs var laist vārtos vienu bumbiņu pēc otras, turklāt no laukuma centra. Par laimi, spēles 37. min, kad rezultāts bija 6:4, Guntis pēc nelielas sadursmes ar pretspēlētāju vārtos palaida Daini Kuļeznovu. Avīžnieki turējās kā lauvas līdz pat 55. min, kad nepilnas pusotras minūtes laikā savos vārtos ielaida četras (!) bumbiņas. Bijušais "Latvijas bērza-70" hokeja vārtsargs Artis Malkavs (pieci vārti no 13) svešā vārtpriekšā jūtas kā lācis pie medus poda - 12. gadu turot rokās florbola nūju, kaut kādai individuālai meistarībai ir jābūt. Acīs krita arī otrs līderis Jānis Freivalds, bet viesiem bez Juškeviča un Harija Semjonova labs izskatījās aizsargs Edgars Dzeguze.
- Mums šobrīd ne sevišķi izcili spēlē abi vārtsargi, abi ir vienādi slikti, - stāsta ''Lekringa'' spēlējošais vecākais treneris Artis Malkavs. - Mača sākums bija diezgan miegains. Acīmredzot sava loma bija ''LA'' 0:18 Rubenē, turklāt slimības dēļ malā sēdēja mūsu kapteinis Ingus Laiviņš, bet otrs izlases spēlētājs Mārtiņš Jarohovičs bija aizņemts darbā Latvijas televīzijā. Neesam jau profesionāļi. Galvenais bija paņemt divus punktus.
- Visas uzvaras, ko esam izcīnījuši, nākušas ar maksimālu koncentrāciju, - 7:13 skaidro ''LA'' treneris Ingars Dukāts. - Kad nespējam savākties, iznāk kā 0:18 Rubenē. Prieks, ka šoreiz cīnījāmies līdz galam. Sāncenšiem pret mums varbūt ir arī vieglāk spēlēt, jo 32 vārtus no 34 ir iemetis pirmais piecnieks. Otrā maiņa vārtus nav guvusi jau sešas spēles... Kādi nu esam, tādi esam, bet vai vēl kādā virslīgas komandā visas sezonas spēles laukumā bijis 16 gadus vecs puisis. Mums Dmitrijs Dmitrijevs ir pamatsastāva spēlētājs. Traumas dēļ šosezon vēl nav spēlējis izlases aizsargs Remārs Vikānis. Bet mēs cīnīsimies. Ceturtā pusfinālista vieta vēl ir brīva.